Nejūtos kā galvenais, kad balles taisa
Kaut ko meklējot kā tas Malders skraidu
Redzu maldu smaidus, te TV saldus taisa
Bet ambīciju plūsma dod mums jaunus Raiņus
Šitais varētu būt pēdējais ieraksts
Es sēžu, slēpju seju – lētākais cienasts
Esmu staigājoša himna savām pretrunām
Biš’ parakstīju, parepoju, tālāk redzu frāzes
Ka 7 dziesmas pārstāvēs Edavārdus
Lai vecas bārdas tad klāj repa veterānus
Es taisu šito un zini – nebūs otrādi
Pat ja ar morālēm tām te lūr kovārņi
Kuri uzbrūkt lecot kā lemūrs no sāna
Ar kājām, līdzīgi kā emu, nospārda

Varbūt šis ir lielākais, ko spējam sasniegt
Jūs jēgu prasiet, vai vērts te pasniegt
Verbālus ierakstus, kur ir spēks tu skaties
Neprasi, nelūdz, jo nekas nebūs te, lūk
Svarīgs, zudīs viss, sākot no barības
Dabūt miljonu ērti nav jēgas kā repot
Jo tajā pusē tie rēgi to nedod, ne to ņem
Skriet tālāk, šķiet jāmāk izbaudīt
Dzīve, un sevī jāmeklē, kas ir jau tīrs
Rīmes, bungas, ritms, zini, patiks man sirot
Bet, ja nejutīšos labi – nafig ar šito
Daļa lietu par ko streso nav tā vērtas
Tāpēc nešujies man klāt, ja tu augstāk sēdi
Tev ir baigais statuss vai Prada šūzi pat?
Bet beigās paliks tikai tava būtība
Šķiet dzīve ir vairāk nekā reps un hip hops
Bet es tik’ moš’ met vārdu kik-boksu
Uz retu pit-stop’u, lai ņemtu citu krosu
Jo savā dzīvē nejūtu, ka Eds ir boss