Es paņemu takti un bliežu
Viss ir labi, ja mani tu patin uz priekšu
Jā, es neguļu naktis un bieži
Laiks, kad es aizveru acis – pus pieci
Jo mani biš’ biedē šī pasaule
Paklau, manī tas iekšā sīc, satrauc
Ka grib mani piemānīt, aplauzt
Kaut to nevaru pierādīt atkal
Mani sapisa tās rīmes, kad bītu liek
Jo tagad spriežu – „Kas ir dzīve bez mīnusiem?”
Uztveres dēļ šeit vīri pa grīdu skrien
Jo tic, ka var nonest Rīgu ar mīnu vienu
Ir liels risks, ka tu nepazīsi īstu
Tie ir divi o burti, vai bezgalības zīme?
Šķiet, ka šeit ir tikai spiegi un cūkas
Bet tam pamatā nav fakti, tikai priekštati mūsu
Tu par mani spried kā par nieku un lūzeri?
Bet tad tu dabū trieku, kad es lieku te dūzi
Tu biji pāli, kad tev iedevu krūzi
Jo es teicu tas ir šņabis, bet es ielēju ūdeni

Piedz. 2X
Tu redzi tikai to, ko gribi redzēt
Tava diena krāsaina, man tā bija pelēka
Gruzīt sevi reizēm nav nemaz tik jauki
Ir jāsaskata starpība starp „Audimas” un „Audi”

Es gribu būt laimīgs un tā
Savu veco vannu, vot, mainīt uz SPA
Bet zini, kas to visu var maisīt un gāzt?
Ka šito disku neizdos „Gailītis G”
Sāku sevī radīt skābi tā nemanāmi
Ka gan publika, gan plāni man nesanāk
Moš’ es esu biš par prastu, lai izkarotu to
Pirms ceļu telefonu prasu kā izskatos
Radu šķēršļus sev un tad sēžu
Tāpēc es jau tekstus tos nupat dzēsu
Vai kāds ko sliktu teica man? Nē!
Tad kāpēc vaj’g visu beigt un gandēt?
Domāt, ka, ķipa, tev prātā gangrēna
Līdz tu pats sev uzbrūc tā kā pantēra
Tā ir norma kā hātās antēnas
Ka vārdi es un zaudēt ir tā kā tandēms
Nafig sevi gruzīt līdz galvu situ sienā
Nē, es atsakos to darīt citu vietā
Plus, es varu vairāk paveikt, ja te man nāks
Kāds lohs un vēl pateiks, ka nesanāks

Piedz. 2X