Es turu plati, jo mans vairogs ir mūzika
Mēs esam kopā, man skaitot, kā ūnija
Skils nāca, man gaidot, tas rūdija
Dēļ kura mani visā vainos tā žūrija
Jo nepārstāvu vecos laikus kā mūmija
Bet viss labi, redzu smaidus kā jūnijā
Barjeru būs daudz kā „Takeši”
Bet man smadzenes izskatās kā trauks ar spageti
Vari uzrakstīt – „Mauc, tu, bļe, pretīgi!”
Bet mans līmenis par tālu, lai brauktu tev pretī
Sapņi par grādīgo, kam pielej kolu
Tikt uz augšu, ievērtēt Ziemeļpolu
Redzēt pasauli bez e-mail’a un datora
Villa Kubā, frīstaili ar Kastro
Tīģeris dārzā, kas strīpains kā raptors
Atgādina klasiku kā zīdainis ar afro
Kāds to negaidīti atrod kā naktī dienu
Un man apnika sapņot ar acīm ciet
Es te neatnācu blatot un skatīties
Un tā ir, jo daži sakot – „Tu attīsties!”
Bieži Edavārdi rakstot, kad naktī pieci
Atkal relīze, ko saprot, kad aplī griež
Nafig nē, ja man ir laiks un izdevība?
Vai tad labāk ir, ja vaid kā pista tīne?
Ir ko iekarot, ja vaj’g, tad visa Rīga
Lai tiem, kas klausās ir smaids bez vitamīna
Sapņi šajā vietā tikt tālāk kā Kalvītis
Saviem bērniem pirkt dārgākās auklītes
Kaut šī dzīve, bļaģ, mānās kā Kraulijs
Viss būs rīt, bet tu strādā – tas nav drīz
Nav tā, ka visiem rādu un daru daudz
Tu jau zini – kalt plānus pie alus kausa?
Var panākt visu, tu bliez, lai tik’ skan
Šitais veltīts visiem tiem, kas tic tam
Šmuļi, pidari zog makus un vienu vēlas
Nafig barot vēl pašam tos lietuvēnus?
Iedomājies, ka plēšu matus un griežu vēnas
Kas tajā brīdi būs zaglis, kas ieguvējs?