Man netīras drēbes, bet mugura taisna
Varat mest ēnas, kad ugunis taisam
Jo nes tēmas tie, kuri tik baisi
Kas bez scēnas, kad klubi ir gaiši
Neesmu drūms – šitais mani priecē
Agra nāve un tikai gadi biedē
Un nav tā, ka šitais mani dziedē
Kā kāds alus vai divi grami vienmēr
Sēžu pie lapas tā, līdz tā pati sāk
Man rakstīt vārdus, kad bīti aši nāk
Raksti sīki, ar krītu lapiņā
Kamēr radu sev hītus atmiņām
Tā ir norma – traki sarīmēts
Asas metaforas prasme salīmēt
Par mums un to, ko lasa avīzēs
Tie, kas bija pret, tagad prasa palīdzēt

Piedz. 2X
Mēs tā sarakstam rīmes
Vēl bez tā salasam bītus
Tad savas galvas pakrata līdz’
Visi tie, kuri pamana īstu

Man šitais padodas viegli
Bet, tiesa, savus tekstus laboju bieži
Iedomīgs kā varoņi bieži
Nav žēl, ka tas traucē to pajolu mieru
Jā, ir kruta, bet, zini, var labāk
Jo skila ziņā, ķipa, citi ir blakām
Kaut gan rīmes viņu visas čista ir garām
Un flow’i ļoti sukā, plus diss’i ir banāli
Es muzicēju pat nezinot modi
Radot to, kas patiks, ja neripo ļoti
Bet nebūšu Gustavo pat zeminot toni
Plus, te par kopēšanu pretī dod lodi
Klausos Lāzerus un esmu gandarīts
Mierīgs, jo tā reti pantus dzīs
Citi, kuri naudas dēļ sev bantes pīs
Es būtu bez repa pantonīms

Piedz. 2X
Braucu autobusā netīrā un lenā
Skolā rukāju sekmīgāk, un mēdz tā būt
Ka zaibis bez secībām un shēmām
Esmu lecīgāks ar pretīgam te tēmām
Dzeru lētu alu, pīpēju cīgas
Eju uzstāties, plus rīmēju līdz’
Līdz man un dažiem faniem ir šīberis šķībs
A tie skauģi noskatās, nīdeji nīst
Es tikai savu spēku bītos parādu
No labiem trekiem var rīkot parādi
Bet maz par dziesmu izdošanu tīkot sanāk
Jo gan jau izdomāšu rīt ko labāku
Neviens neparmet, ka rīmēju, neiedziedu
Ka nav saldi, bet par dzīvi un neliešiem
Bez topiem, kuros tīņi te neielien
Es jūtos tā brīvi un nepiespiesti
Patīk, nav kam bakstīt prātiņu
Varu lasīt un rakstīt kā gribu
Nauda te to netraucēs
Jo pat piržot miķī neko nezaudēšu

Piedz. 2X