Visādi tipāži grib man iemācīt skaitīt
Kaut ko tur pierādīt, iestāstīt, baidīt
Kā pie tā bīta tiešām brīvi, vienādi raidīt
Dziesmās rīmes, jūtās lielāki, laimīgi
No savām idejām uzbliež ieroci
Un, vienoti ar lohiem, uzspiež viedokli
Piedod, bērnudārzs ir tur pie iedobes
Tas mani kasa? „Nē!” – saku braši
Man vienalga, ja man par garu mati
Man pofig, ja tu rādi, ko labot rīmēs
Pat, ja patiesībā tavs padoms līdzēs
Jo esmu iedomīgs, uz bīta liekot rīmes
Un tu joprojām gribi dzirdēt „piedod” drīz?
Par to, ka neklausījos tavā viedoklī?
Laikam man padoms būs jāprasa tam Kažam
Un man jau likās, ka jādara pa savam
Un es zinu, cik labi es protu dziesmas sēt
Bet kāpēc daži grib tik ļoti ietekmēt
Ar tām replikām mani bieži raustīt lien
Tā, it kā kāds tevi spieda klausīties
Mani visu nedēļu, līdz spiedzi, dauzīties sākdams

Piedz. 8X
Ja tu esi pret, labāk nerunā ar mani

Es tavā vietā nokāptu uz zemes
Es tavā vietā domātu par sevi
Laikam pašlaik tu dzirdi tik’ sūdus
Domādams dusmīgi – „ Cik visi ir stulbi!”
Jo strādā studijā? Esi izlasījis grāmatu, kā repot?
Vai Dievam izprasījis dāvanu
Talanta formā un māki baigās fiškas?
Ē, man vienalga, vari staigāt pliks
Un kā balodis, jo es mierā slīgstu
Kamēr šie super varoņi grib pierādīt
Ka te sūkā gan teksts, gan dziesmas bīts
Laikam cer, ka Eds visam piekritīs
Un viņu dzīves uzlabosies, un tu nopietni
Centies man traucēt un kā blusu nospiest
Jo es, manuprāt, dziesmu krutu nobliezu?
Labāk nerunā ar mani vai kādu citu
Tev ir problēmas, nav labi, gāni fiksi
Šādu liriku, virina visi tik’ tipiski
Mutes, zini cik kritiķi čista ir izpisti?
Ne jau dēļ kritikas, es visiem sacīt
Gribu, ka tā nav jābūt, ka visiem patīk
Taisu dziesmas pretēji fifty un centiem
Saki man godīgi, es tev krītu uz nerviem?

Piedz. 16X