Visi noliedz to, bet cer to dabūt
Slavu šodien, rīt, un vēl to salūtu
Plus, tēlot melno, pelnot valūtu
Vai rokeri – velnu – , velkot parūku
Tāpēc izvēlas taisīt dziesmas tādas
Dēļ kurām man smaidīt bieži nākas
Tas, ko viņi dara, uz slavu cerot vēl
Ir kā dirst savam klonam – melo sev
Un es to visu nelūdzu, bet
Ja godīgi, arī man nekas nebūtu pret
Taisīt to radio sūdu būtu vienkārši
Lētie teksti, loop’i – kļūtu biezāks
Skilu nevajag šeit vai blakus klubā
Tautai viss ir reps – nu, ja tur runā
Tāpēc turpini maigāk un pamet dzeju
Un tu pelnīsi vairāk par Apvedceļu

Zini, tā rodas radio un kanālu pabiras
Kāds atcerās kādu no „Talantu Fabrikas”?
Kad Račam palūgsi bītu gardu
Es ap to laiku dabūšu īstu darbu
Iekustini pūli vienreiz koncertā?
Es piecreiz, plus rakstu piecreiz kompleksāk
Man patīk tā rakstīt, veci
Tikai gribu tavās acīs padzīt besi
Man tīk, kamēr bārā lohi rāda
Ka ar visu šito jānāk obligāti
Vēlmei pēc tā, ka plātās optimāli
Lai šis ģīmis visiem rādās optikā
Lai tā būtu, ļauj tikai uzstāties
Šitā bliezt, kādai čiksai uzmākties
Un būtu ļoti jauki, tad likt dziesmas
Ja es dabūtu to algu par sirdslietu

Jā, man nav tādi niķi kā jums
Obligāti dabūt piķi kā jumts
Bet, ja pelnīt ir kaut kāds ultimāts
Tad drīz redz, kā šaubās turpināt
Un es neģērbjos baltā tunikā
Jo es tikai gribu likt galdā unikālu
Mantu un mest šo pantu publikā
Un citas fiškas solot labas lietas?
Es te tiku tikai dodot savas dziesmas
Nevaj’g tēlot man koša tīņā ādā
Šitā rakstot es nopelnīšu ātrāk
Jo, tikai labi darot, mani pamanīs
Bet, ja netici, dari, kas ir vajadzīgs
Un, ja kļūsi par nieku populārāks
Nu, tad es laikam palieku lohu kārtā