Man ir laiks lasīt ziņas kādā saitā
Bet ne, lai rakstītu referātus divus gada laikā
Man nav mērķa, bet to dažas dziņas labi aizstāj
Man nav viņas telefons, bet viņa man ir Skype’ā
Parasta dzīve, bet par to lasu kā pasaku
„Man ir viena cīga,” to es saku, ja paprasa
Man ir pudele bēdām un glāzes uzvarām
Man ir viena dzīve, ceru, nāves būs mazāk
Man ir austiņas, ja paliek par drūmu Rīga
Man ir kabatā „Orbit”, ja nu satieku savu mūža mīlu
Kurai SMS mesidžus mest
Un jā, man ir jūtas, bet es esmu džeks, mazā
Tevi nedzird, tikai nedirs, lūdzu, jo
Ja tev ir, ko teikt, man ir sirds, lai jūtu to
Man nav daudz bet šis nav nekāds blūzs un mokas
Jo man ir šitā dziesma – kur ir jūsu rokas?

Piedz.
Katrs brīdis, kad suminu dzīvi – tas ir mans, tas ir mans, tas ir mans, jā
Katrs cilvēks, kas murmina līdzi šim – tas ir mans, vot, tas ir mans, tas ir mans čuvaks
Un pat ja zelts tur tik burvīgi spīd – tas nav mans, tas nav mans, man to nevaj’g, tas nav mans
Es ticu sapnim par burvīgu dzīvi, es ticu tam tad, kad uzliku bītu, jo tas ir mans

Man ir daudz paziņu, pēc vienotības nelūdzu
Bet man ir vainas apziņa, lai iedomības nebūtu
Te Edavārdi, varat sūdzēties pa vecam
Man ir karma jālabo, jo saucu grūtnieces par resnām
Eju savu ceļu – ceru, tas nav īslaicīgi
Man ir zābaki, kas berž, bet tā ir tikai dzīve
Man ir reps, bet vai tas masās dziļi nonāks?
Man nav ķēde kaklā, bet tas tā bija domāts.
Daru, kas jādara, jo tie sapņi piķi neaizstās
Bet man ir labi, ceru, ka tas citus neaizskars
Viss ir ideāli, nav, ko vēlējos, teikt
Man ir paģiras atkal, bet tas ir pēdējo reiz
Zini, man nav, ko teikt, tiem valdības vīriem
Bet man ir šodiena, lai uz tās balstītu rītdienu
Reizēm šķiet, ka šeit ir vairāk melu kā melim
Bet, kad man nav ticības, es ceru, ka Tev ir
Padomā, pirms mani sāc jau Tu norakstīt
Es parādu Tev to, kas man nav, ar to, kas ir
Kā pāris lirikas, un tas ir mans mierinājums
Bet, ja Tev šis pants nepārāk, man ir labs piedziedājums

Piedz.
Katrs brīdis, kad suminu dzīvi – tas ir mans, tas ir mans, jā
Katrs cilvēks, kas murmina līdzi šim – tas ir mans, un visi cilvēki uztaisa troksni!
Un pat ja zelts tur tik burvīgi – tas nav mans, ne-e-e, tas nav mans
Es ticu sapnim par burvīgu dzīvi, es ticu tam tad, kad uzliku bītu, jo tas ir mans