ES APSOLU
Esmu slinks, man nav zinības prātā
Laba dzīve? Nav ticība tādā
Bet, ja tajā TV es piļīšu tālāk
Tad darbs tikai spīd tajā Rimi tur ārā
A es dzenu luni pilnīgi mierīgi
Bet, ja algebru pildītu priecīgi
Tad nevis gruzītu, bet sildītu liecība
Bet labāk rakstu es zilbītes pie bīta
Klusi cerot, ka kaut kā, vot tā
Es ar šito nopelnīšu jaunām botām
Un pofig, ka visi klausās popā
Ja jau mūsu treki jumtu rauj tā totāli
Bet tas ir naivi un, skolotāj, apsolu
Rīt man būs čista lolotais 8
Un tās formulas iepazīt iešu
Nu, līdz ko pabeigšu ierakstīt dziesmu
Piedz. 2X
Un tā bieži, zini, man limiti nāk
Un es tik’ redzu kā visi tik ciniski sāk
Man pārmest, ķipa- „Tu dibini, sāc!”
Lai es kustos kā riteņu riteņi, vārds
Ir brīži, kad gribu dienām pat klusēt
Tieši tādos man piedavā tusēt
Un tad rauj mani, liekas, pa pusēm
Lietas, kas sūdus sliecās man uzsēt
Un no tā visa, zini, zūd miers
Jā, nav forši, bet gribu būt viens
Sanāk situācijā tādā nonākt bieži
Mana sabiedriskā dzīve no tā cieš
Bet es katru dienu ceru būt labāks
Jo, ja uz skatuves džeki plūst trakāk
Un risks ir, ka esmu daunis, idiots
Daru tā, lai nebūtu kā daudzi miljoni
Un es tev apsolu – rīt es smaidīšu
Būšu jauks kā tie Rīgas gailīši
Bet man no prāta vaj’g izdzīt dēmonus
Un rīt es nebūšu kā pilnīgs emo
Piedz. 2X
Jā, es būšu bagāts ar zemi
Bet tikai jātiek man galā ar sevi
Un es apsolu kopīgi iedzert
Šādi radot vēl kopīgu pieredzi
Par to kā pālī sataisīt sūdus
Jo tas alus var pataisīt stulbus
Liekot pālī tev pamainīt gultas
Un neglītai kucei vēl palaizīt lūpas
Labāk sēžu te, sastādu plānus
Ņemu bītus un savācu vārdus
1 galā koridora, pie veca monitora
Šie word faili ir mani tekstu poligoni
Netrakoju kā peruāņu bari
Daru tā, lai sanāk memuāri gari man
Un hāta liela kā deputātu nami
Bet līdz tam – labāk nerunā ar mani
Piedz. 2X