Antidepresantus dot aptiekās pārstās
Ja visu neredzēsim patiesās krāsās
Nesaku, ka viss man liekās ārprāts
Bet laikā, kad viss paliek tāds dārgāks
Katrs savu vietu jau ar nažiem sāk gādāt
Tie idēali pazūd ar aliem, kad bārā
Ar citiem jokus protu dzīt
Bet kad skatiens dodas spogulī
Prātā drūmas domas, rokas trīc
Līdz es eju prom šo spoku dzīts
Es ceru, bet neticu, ka viss būs labi
Ticība, prieks? Jā, man izzūd abi
Gribu nedarīt neko kā saguris riktīgi
Vienīgais mērķis ir patukšas vitrīnas
Pēļņa, kādas sukas padumjas striptīzs
Jo kaut kam augstākam pazuda ticība

Piedz. 2X
Elle ir tikai pilna ar muļķiem
Jo tiecoties augstāk lūztam, to nespējot
Mēs idēali starp viltu un murgiem?
Nē, es redzu kā kļūstam par pretējo

Cenšos darīt labi, visu paiet gadi fiksi
Vārdi sit tā, ka varētu būt karatisti
Kas par to, ja es pavēmu no alus bišķi?
Tēmu dziesmai paņēmu par garu bisi
Kaut gan nekad nedomāju, ka tā notiks
Tajā laikā, kad es nerotāju labas notis
Nebija plānots, bet pēc debijas bāros
Sestdienās tagad stundas septiņas lāpos
Repā kolektīvi pajūk kā dibināti
Jo, zini, ar laiku pazūd tie ideāli
Visi pazemē grib pabūt tā minimāli
Bet, ja karjera nav ahūna digitāli
Viņi sāks jaunus statūtus dibināt
Līdz pazudīs, jo sapūs tā krimināli
Es arī ticu mazāk idejām cēlām
Par to patiesību ar tām liriskām scēnām
Tikai dažas tādas plūst dziļi pa vēnām
Dēļ kurām skrienu, kamēr citi tā lēnām
Gadās sapīties ar baru, kas nepatīk
Jo dažas atrunas un daru, ko nedarītu
Es tagad zinu kāpēc paliekiet auksti
Jo pēc katras vilšanās paliek vienalga
Es to jūtu sevī, pa gadiem pie galda
Sēžot, man gribas tikai saliet pie tautas

Piedz. 2X