Es atvēru avīzi, vēl nedaudz pievēris acis
Un uzdūros veidam, kā dabūt piecdesmit latus
Man nepaveicās – tas nav ievērīgs fakts
Es tikai pamanīju to, kas vienmēr bij blakus
Man vajadzēja izmest cigaretes nejauši
Lai saprastu, ka varu visu dienu nepīpēt
Tā nav veiksme, nekas ievērīgs arī
Es tikai pamanīju to, kas vienmēr bij’ manī
Šķiet, redzu Tevi pirmo reizi, kad es stāvu malā
Bet patiesībā simto reizi Tu man gāji garām
Kā viss pārvēršās veikli, kā, kad demolē
No kārtējās sejas pūlī par meiteni ar dekoltē
Lūpas sarkanākas, kā divas zemenes
Es atkal gribu rakstīt viņai dziļu SMS
Jocīgi, ka viņai blakām teikt šo ziņu nelecu
Es saprotu, cik viņa skaista, kad viņu neredzu
Ir dzīvē tādas lietas – jārada tām besis
Jo tās ir jābauda no tāluma kā gleznas
Lai redzētu daili, pēc kuras rokas pastieptos
Beigās sanāk, ka tikai eju prom lai atgrieztos
Kāda cena ir redzei, kas laupīta
Līdz mūs pamet, mēs pat nezinam, cik daudz mīlam
Nenojaust, ko tiešām jūti, nerubī, un pats zini
Ir kā ar roku – Tu to nejuti, līdz sasiti
Es ieraudzīju vienā kadrā video
Klipu, cits – kā no lata dabūt kādu miljonu
„Cik daudz nemanu?”, vaj’g prasīt te man
Laikam tomēr ne tikai ar acīm redzam
Pasaule ir pilnīga, un tajā ir viss
Bet lūram uz slikto pusi, it kā pajāt uz citu
Nekas nenāk no zila gaisa – vajag man actiņas rūdīt
Tas vienmēr ir te bijis, kā nākamā paziņa pūlī
Visu piefiksēt, visu ieraudzīt
Kāds to bieži spēj, lai tas piebrauc rīt
Jo uz haļavu ceru te stulbi
Kaut es zinu, ka gudrības cena ir kļūda

Outro
[Dark Angel]